headerphoto

Noderīga informācija > Praktiskie padomi

1. Stādīšana

Kailsakņu stādus stāda tikai bezlapu stadijā,
tas ir:

  • Rudenī (aktīvās veģitācijas perioda beigās)

Septembra beigās – oktobrī – līdz patstāvīgam salam

  • Pasararī (aktīvās veģitācijas perioda sākumā)

Kā atlaidusies zeme (marta beigās, aprīļa sākumā) līdz pumpura plaukšanai maija sākumā (ap 10-15 maiju).

Konteinerstādu stādīšana:
Stāda visu aktīvās veģitācijas periodu, tas ir – no pavasara līdz vēlam rudenim. Arī vasarā.
1. Izrok bedri:

2. Bedres dziļumu var mērīt šādi:

Ja nepieciešams, augsni var uzlabot (tikai satrūdējuši kūtsmēsli samaisīti ar zemi, komposts vai iestrādāt minerālmēslus, piem., „Kemira”. Smilšainā un mālainā augsnē arī kūdras substrāts).
3. Noņemt plēves podu, pārgriežot to, tīklu atstāj (konteinerstādiem ar lapām nedrīkst izjaukt zemes kamolu pie saknēm, nepieciešamības gadījumā to salej):

4. Ieliekot bedrē, stādu kārtīgi salej:


Uzmanīt mitruma režīmu, it sevišķi pavasarī vai vasarā.
5. Vēlams stādus piesiet pie balsta:


Stādīšanas dziļums:

  • Ogulājus – jāņogas, upenes, ērkšķogas stāda dziļāk, kā tie auguši kokaudzētavā. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos. Stādot avenes un zemenes, tās liek apmēram tāpat kā šie stādi auguši audzētavā.
  • Rozēm potējuma vietu liek  zemē, lai veidotos vairāk jauno dzinumu. Potējuma saiti var noņemt uzreiz pie stādīšanas vai vasaras vidū.
  • Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Vieglās, smilšainās augsnēs potējuma vieta var būt nedaudz zem augsnes virskārtas, lai samazinātu potcelma atvašu veidošanos.
  • Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem (p. pus pundur un pundur ābeles) stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas.

Sakņu sistēma šiem stādiem ir mazāka, tāpēc vairāk jārūpējās par kokiem tos laistot un mēslojot.

 

2. Stādīšanas attālumi

Stādīšanas attālumu ietekmē šādi apstākļi:

  • Šķirne
  • Potcelms
  • Agsne
  • Pieejamā tehnika un/vai zemes platības
  • Vainaga veidošana

Uz samazināta auguma potcelmiem audzētu koku (piem. pundur un puspundur ābeles) vidējais stādīšanas attālums ir 2,5 m (sākot no 2 līdz 3 m starp kokiem).
Zemajiem ķiršiem attālums no 2,5 līdz 3m atkarībā no šķirnes.
Pārējām kultūrām (plūmēm, saldiem ķiršiem, bumbierēm, ābelēm uz antonovkas potcelma) sākot no 3 m, vēlamais 3,5 m, lielāka auguma šķirnēm 4-5 m.
Ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšogas) vidējais stādīšanas attālums ir  1 m, atkarībā no šķirnes lieluma no 0,80- 1,50 m. Zemenes stāda 3 stādi uz 1 tekošo metru. Avenes stāda par pusmetru.
Kolonveida ābelēm uz samazināta auguma potcelmiem vēlamais attālums ir 1 m (sākot no 0,5 līdz 1,5 m).

Galerija

Uzklikšķiniet uz bildes, lai atvērtu galeriju

Uzklikšķiniet uz bildes, lai atvērtu galeriju

Uzklikšķiniet uz bildes, lai atvērtu galeriju